Svētki pagājuši,drīz pienāks citi..., bet tas nenozīmē,ka mēs varam aizmirst par to, kas notiek mums apkārt ikdienā.
Piedāvāju noskatīties video, kas liek aizdomāties kā mēs uztveram dzīvi,cik vieglprātīgi esam pret sevi un citiem. Diemžēl tikai brīžos, kad jau ir par vēlu-izvērtējam zaudēto un kļūdas kādas pieļaujam.
Dažādās valstīs klīst atšķirīgas leģendas, kas vēsta par Ziemassvētku vecīša izcelsmi.
Tuvojas Ziemassvētki, ko cilvēce svin vairākas tūkstošgades. Viena no šo svētku tradīcijām ir Ziemassvētku vecīša sagaidīšana. Dažādos laikos un valstīs tas noticis dažādi. Katrā zemē viņam ir savs vārds un īpaši gatavošanās pasākumi. Taču vienalga, kur viņš ierodas, visi viņu atpazīst. Kad un kā radies Ziemassvētku vecītis, par to klīst atšķirīgas leģendas. Laika gaitā mainījies arī viņa ārējais izskats un tērps. Par Ziemassvētku vecīša prototipu tiek uzskatīts Svētais Nikolass (Krievijā – Nikolajs) jeb Mirras bīskaps. Viņš piedzima vairāk nekā pirms 1700 gadiem turīgā ģimenē kā vienīgais bērns un jau 17 gadu vecumā tika iesvētīts mūka kārtā. Viduslaikos klīda daudz nostāstu par Nikolasa labajiem darbiem, viņu uzskatīja gan par bērnu, gan par jūrnieku aizstāvi. Slavenākais ir stāsts par palīdzību trim nabadzīgām māsām, kurām nebija pūra naudas. Kādu nakti Svētais Nikolass devās uz viņu māju un atstāja uz palodzes zelta monētas – pūra naudu divām māsām. Nākamajā naktī, kad viņš ieradās, lai noliktu naudu arī trešajai māsai, logs bija ciet. Tad bīskaps uzkāpa uz jumta un zelta monētas iebēra pavardā caur skursteni. Dažādās valstīs Svētā Nikolasa izskatu aprakstīja dažādi. Visbiežāk viņš raksturots kā pavecāks vīrs, tērpies garā, sarkanā mētelī, kā jau bīskapam pieklājas. Anglijā runāja, ka bīskaps, ģērbies garā, pelēkā mētelī, Ziemassvētku vakarā ierodas jāšus uz ēzelīša un dāvanas atstāj zeķēs, kas sakārtas ap pavarda vai kamīna dzegu. Gan Anglijā, gan Francijā viņu sauc par Ziemassvētku tēvu (Christmas Father un Per Noel). Mūsdienās tik pazīstamais vārds Santa Klauss (Santa Claus) radies, pārveidojot holandiešu Sint(e) Klaas, kad ASV Ņujorkā (tolaik Jaunajā Amsterdamā) uz dzīvi apmetās liels skaits holandiešu ieceļotāju. Amerikā uzskata, ka Santa Klauss dzīvo Ziemeļeiropā, savukārt eiropieši domā, ka viņš ierodas no Lapzemes. Turklāt gatavot dāvanas bērniem Santa Klausam palīdz rūķīši jeb elfi. Lai paspētu Ziemassvētku naktī katram bērnam atstāt dāvaniņu vai nu pie gultas, vai zem izpušķotās eglītes, vai arī zeķītē, neiztikt bez īpaša pārvietošanās līdzekļa. Tas ir ziemeļbriedis Rūdolfs, kas prot ne tikai lidot, bet arī runāt cilvēku valodā. Mūsdienās Ziemassvētku vecīti jeb Santa Klausu iztēlojamies kā omulīgu, vecu vīru sārtiem vaigiem, glītu, baltu bārdu, koši sarkanā mētelī ar baltām uzšuvēm. 1931. gada amerikāņu mākslinieks Heddons Sandbloms radīja pazīstamo Ziemassvētku vecīša tēlu «Coca – Cola» kompānijas Ziemassvētku reklāmām. Ziemassvētku vecīša prototips bija H.Sandbloma draugs, pensionēts pārdevējs. Pēc mākslinieka domām, viņam piemita visas vecītim raksturīgās iezīmes – laipns vīrs, līdzīgs vectēvam, ar tīkamu smaidu. Kad draugs nomira, mākslinieks par prototipu sāka izmantot pats sevi, jo izskatījās tik līdzīgs savam radītajam tēlam. No 1931. līdz 1964. gadam H.Sandbloms radīja vairāk nekā 40 Ziemassvētku vecīša zīmējumu. Viņš sasniedza iecerēto – cilvēki sāka sajust Ziemassvētku vecīti kā personību – jautru un vienmēr draisku. Viņam nav nekas pretī pārmeklēt ledusskapi, izdzert pienu, izēst cepumus un, protams, nobaudīt kokakolu, lai uzmundrinātos paredzamajai garajai ziemas naktij. Bērni mēdz jautāt, vai Ziemassvētku vecītis ir nemirstīgs. Visbiežāk mēs atbildam – jā! Taču patiesībā, kā jau ar jebkuru brīnumu mēdz notikt, arī šis var pazust, ja tam netic. Brīdī, kad uz pasaules vairs nebūs neviena, kas tic Ziemassvētku vecīša esamībai, viņš pazudīs. Viss, kas mums jādara, lai tas nenotiktu, – jātic brīnumiem, jāļauj tiem notikt un varbūt arī pašiem jādara kāds brīnums. Tāds pavisam mazs.
Kā Ziemassvētkus svin Āfrikā?
Interesanti "fakti" kā Ziemassvētkus svin Āfrikā! :)
Mēnestiņš, nigēriņš
Caur palmām sāk vērties,
Gorillu māte savus
Bērnus ved pērties.
Zem palmiņas sēž mazs begemotiņš un kaut ßailīgs- draiskuļo.
Visa cilts lec pāri skudrupūznim.
Novēl jaunajā gadā veiksmīgas valzivju medības (neviens nezin, kas tas ir, bet domā, ka baigi labais).
Dziesmiņa:
Bālģīmim nabagam,
Abi gali apsviluši...
Palmu rotā ar apēsto senču kauliem.
Brīnumsvecītes vietā vecais cilts burvis šķiļ zobus, ka dzirksteles šķīst.
Tā kā skurtsteņu nav Āfrikā, Santa Klauss lec šakāļa alā.
Ticējums: Lai nav jāraud, jāizēd māla bļoda ar kokosriekstiem.
Kam nav eglītes,
Tas rotā žirafi.
Tur vecītis saucas Santa Babalola.
Tamtams skan, tamtams skan,
Tas ir džungl-bells.
Āfrikāņi bieži jauc leģendas- viņi stāsta, ka Jēzus bērniņš piedzimis džungļos un dzīvojis vilku barā, kur barvedis bijis Kiplings.
Laimes nelej- noliek konservbundžu saulē un gaida, kamēr izkusīs.
Ziemassvētki sabraukuši Tutanhamona kapenēs... rakstītās...
Āfrikāņu Santa Klauss atbrauc laivā, ko velk 9 krokodīli, pirmajam sarkans deguns.
Lai izdzītu ļaunumu un nelaimes nokatras zaru būdas un alas, pa tām jāizvadā laimes klaburčūska.
Āfrikā ziemassvētki jāsagaida, dzerot ledus tēju un ēdot svētku misionāra cepeti.
Gan bērni, gan pieaugušie labprāt skandina tradicionālo: O baobab, o baobab.
Medus piparkūkas
Kā lai padara dzīvi saldāku... it sevišķi kad tuvojas Ziemassvētki?!
Šeit Jums ir vienkārš veids kā pagatavot supergardas piparkūkas un sagādāt prieku sev un citiem!
Sastāvdaļas:
500 g medus,
500 g cukura,
100 g riekstu vai mandeļu,
200 g sviesta,
20 g ruma vai konjaka,
citrona vai apelsīna miziņas,
3...4 ēdamkarotes dedzinātā cukura,
1 ēdamkarote piparkūku garšvielu maisījuma,
2 tējkarotes sodas,
milti pēc vajadzības (apmēram 1 kg)
Pagatavošana:
Medu ar cukuru uzvāra, pieliek sviestu, garšvielas, sīki sakapātus riekstus vai mandeles, citrona miziņas, rumu vai konjaku, dedzināto cukuru un kopā ar sodu izsijātus miltus. Miklu ātri samīca, ļauj nostāvēties. Veltnē plānā kārtā un cep spiestas figūriņas.
Dedzinātā cukura pagatavošana: ņem pāris ēdamkarotes cukura un mazliet ūdens, karsē uz tīras pannas, līdz cukurs izkusis un kļuvis tumši brūns.
Un labu apetīti!
Ziemassvētku pantiņi
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs jums tad laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.
Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi,
Ziemassvētkus sagaidot!
Šai baltā naktī daba duss
Logos leduspuķes zied.
Sēd koku zaros mēness kluss
Vējiņš šūpuļdziesmu dzied.
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!
Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt!
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Abonēt:
Ziņas (Atom)