Advents tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «atnākšana». Baznīcas tradīcijā pirms lielākajiem svētkiem — Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās no nāves — ticis ievērots īpašs sagatavošanās laiks. Vai arī mēs neesam ievērojuši, ka gatavošanās svētkiem dažkārt ir ne mazāk priecīgs notikums par pašu svētku dienu?
Sākotnēji gatavošanās laiks ilga četrdesmit dienas, vēlāk tas tika pārveidots par četrām nedēļām. Skaitlim četrdesmit ir dziļa simboliska nozīme — četrdesmit gadus izredzētā tauta maldījās tuksnesī, pirms sasniedza Apsolīto Zemi — mērķi, kurp Dievs to vadīja, četrdesmit dienas Jēzus tika kārdināts tuksnesī, četrdesmit dienas pēc augšāmcelšanās viņš bija kopā ar saviem mācekļiem. Četrdesmit dienas ir apmēram desmitā daļa no gada — laiks, kuru veltām savai dvēselei un attiecībām ar Dievu.
Kādēļ Adventa simbols ir vainags ar četrām svecēm?
Adventa laiks sakrīt ar tumšāko ziemas periodu, kad diena ir visīsākā, bet nakts — visgarākā. Šajā tumšākajā brīdī mēs gatavojamies svinēt priecīgos un gaišos Kristus piedzimšanas svētkus. Simboliski te Dievs kā patiesais Gaišums ienāk cilvēku dzīvē, kas līdz tam bijusi tukša un auksta, un ar Savu klātbūtni pārveido tās priecīgā brīnumā.
Advents turpinās četras nedēļas — tas atbilst četrām svecēm Adventa vainagā. Vainags simbolizē gada ritējumu, bet sveces tajā — Dieva gaismas pakāpenisko ienākšanu cilvēku vidū. Vainags ir veidots no mūžam zaļajiem un dzīvajiem egļu zariem, kuru galos skujas aug krusta veidā.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru